Sveiks, topošais dejotāj!
Lai gatavošanās uzņemšanai būtu vienkāršāka, esam apkopojuši atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par uzņemšanas procesu, mēģinājumiem, koncertiem, tērpiem un dzīvi kolektīvā. Atbildes atradīsi zemāk, sadalītas pa tematiskajām sadaļām.
TDA „Kalve” ir viens no vadošajiem tautas deju ansambļiem Latvijā, kas šajā septembrī uzsāks savu 80. sezonu. Ansambli vada Deju svētku virsvadītāja un horeogrāfe Gunta Skuja un repetitors Lauris Galejs, bet kolektīvā dejo aptuveni 60 dejotāju.
Lai piedalītos uzņemšanā, Tev nav jābūt perfektam dejotājam — svarīgākā ir vēlme dejot, mācīties un kļūt par daļu no kolektīva. Nāc, iepazīsti „Kalvi” un, iespējams, sāc savu nākamo lielo deju piedzīvojumu kopā ar mums!
Ja neatrodi atbildi uz savu jautājumu, raksti mums:
• kalve.tda@gmail.com
• Facebook — Folk dance group „Kalve”
• Instagram — @tda_kalve
TDA „Kalve” biežāk uzdotie jautājumi
Par jauno dejotāju uzņemšanu
1. Kad un kur notiks jauno dejotāju uzņemšana?
Jauno dejotāju uzņemšanas mēģinājumi notiks 8., 10., 15. un 17. septembrī plkst. 19.00.
Tiekamies LBTU aulā Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā. Aula atrodas pils otrajā stāvā. Ja pilī būsi pirmo reizi vai nezināsi, kur jādodas, neuztraucies — sagaidīsim un parādīsim ceļu.
Jaunos dejotgribētājus gaidīsim jau no plkst. 18.00, lai bez steigas varētu reģistrēties, pārģērbties un sagatavoties. Plkst. 19.00 visi kopā kāpsim uz skatuves un sāksim iesildīšanos.
Tiekamies LBTU aulā Jelgavas pilī, Lielajā ielā 2, Jelgavā. Aula atrodas pils otrajā stāvā. Ja pilī būsi pirmo reizi vai nezināsi, kur jādodas, neuztraucies — sagaidīsim un parādīsim ceļu.
Jaunos dejotgribētājus gaidīsim jau no plkst. 18.00, lai bez steigas varētu reģistrēties, pārģērbties un sagatavoties. Plkst. 19.00 visi kopā kāpsim uz skatuves un sāksim iesildīšanos.
2. Kas var piedalīties uzņemšanā?
„Kalvē” dejo ne tikai LBTU studenti. Mūsu kolektīvā ir gan LBTU un citu augstskolu studenti, gan arī dejotāji, kuri studiju laiku jau pabeiguši.
Tā kā „Kalve” ir viens no LBTU mākslinieciskajiem kolektīviem, lielākā daļa dejotāju ir jaunieši no 18 gadu vecuma.
Svarīgākais nav tas, kur Tu mācies vai strādā, bet gan Tava vēlme dejot, pilnveidoties un kļūt par daļu no kolektīva.
Tā kā „Kalve” ir viens no LBTU mākslinieciskajiem kolektīviem, lielākā daļa dejotāju ir jaunieši no 18 gadu vecuma.
Svarīgākais nav tas, kur Tu mācies vai strādā, bet gan Tava vēlme dejot, pilnveidoties un kļūt par daļu no kolektīva.
3. Vai drīkst pieteikties bez iepriekšējas deju pieredzes?
Iepriekšēja pieredze būs Tava lielākā priekšrocība, jo tā palīdz ātrāk uztvert deju soļus, kombinācijas un vadītāju norādījumus.
Tomēr tā nav vienīgā īpašība, ko vērtējam. Nozīmīga ir arī ritma izjūta, koordinācija, centība, attieksme un vēlme mācīties. Tādēļ uzņemšanā drīkst piedalīties arī tad, ja iepriekš neesi dejojis vai pēc ilgāka pārtraukuma vēlies atgriezties tautas dejās.
Galu galā mēs esam „Kalve” — vieta, kur ar darbu, neatlaidību un regulāriem mēģinājumiem dejotāji kļūst par sava aroda meistariem.
Tomēr tā nav vienīgā īpašība, ko vērtējam. Nozīmīga ir arī ritma izjūta, koordinācija, centība, attieksme un vēlme mācīties. Tādēļ uzņemšanā drīkst piedalīties arī tad, ja iepriekš neesi dejojis vai pēc ilgāka pārtraukuma vēlies atgriezties tautas dejās.
Galu galā mēs esam „Kalve” — vieta, kur ar darbu, neatlaidību un regulāriem mēģinājumiem dejotāji kļūst par sava aroda meistariem.
4. Kā jāģērbjas uz uzņemšanas mēģinājumu?
Svarīgākais ir izvēlēties ērtu apģērbu, kurā vari brīvi kustēties, lai vadītāji varētu redzēt dejotāja stāju, kāju darbu un kustību izpildījumu, tāpēc ļoti plats vai kustības nosedzošs apģērbs nebūs piemērotākā izvēle.
Meitenēm: svārciņi, krekliņš, kas nosedz vēderu, kā arī deju čībiņas, deju kurpes vai citi ērti apavi.
Puišiem: šorti, T-krekls un deju kurpes vai citi ērti apavi.
No pieredzes iesakām paņemt līdzi vismaz divus krekliņus un dvielīti, jo mēģinājumi ir aktīvi un zālē mēdz būt karsti.
Meitenēm: svārciņi, krekliņš, kas nosedz vēderu, kā arī deju čībiņas, deju kurpes vai citi ērti apavi.
Puišiem: šorti, T-krekls un deju kurpes vai citi ērti apavi.
No pieredzes iesakām paņemt līdzi vismaz divus krekliņus un dvielīti, jo mēģinājumi ir aktīvi un zālē mēdz būt karsti.
5. Kā notiek jauno dejotāju uzņemšana?
Uzņemšanas sākumā visi dalībnieki kopā ar „Kalves” dejotājiem iesildīsies un sagatavos ķermeni fiziskajai slodzei.
Pēc tam aptuveni stundu ilgā treniņā tiks izdejoti latviešu tautas dejām raksturīgākie soļi un kustību kombinācijas. Vadītāji vēros dalībnieku ritma izjūtu, koordināciju, kustību uztveri, stāju, fizisko sagatavotību un spēju strādāt kopā ar citiem.
Uzņemšanas noslēgumā katrs dalībnieks īsi iepazīstinās ar sevi un pastāstīs par savu iepriekšējo deju pieredzi. Ja pieredzes nav, par to nav jāuztraucas — svarīgākais ir godīgums, centība un vēlme mācīties.
Pēc tam aptuveni stundu ilgā treniņā tiks izdejoti latviešu tautas dejām raksturīgākie soļi un kustību kombinācijas. Vadītāji vēros dalībnieku ritma izjūtu, koordināciju, kustību uztveri, stāju, fizisko sagatavotību un spēju strādāt kopā ar citiem.
Uzņemšanas noslēgumā katrs dalībnieks īsi iepazīstinās ar sevi un pastāstīs par savu iepriekšējo deju pieredzi. Ja pieredzes nav, par to nav jāuztraucas — svarīgākais ir godīgums, centība un vēlme mācīties.
6. Vai ir grūti izturēt atlasi un tikt „Kalves” sastāvā?
Tas ir atkarīgs gan no Tavas sagatavotības un snieguma, gan no pārējo uzņemšanas dalībnieku kopējā līmeņa. Tomēr uzņemšanā netiek vērtēta tikai tehniski perfekta dejošana.
Svarīga ir Tava ritma izjūta, koordinācija, muzikalitāte, spēja uztvert vadītāju norādījumus, attieksme un uzcītība. Vēlamies redzēt ne tikai to, ko Tu jau proti, bet arī to, cik ātri spēj mācīties un cik ļoti vēlies pilnveidoties.
Dažkārt motivācija un neatlaidīgs darbs ir daudz nozīmīgāki par lielu iepriekšējo pieredzi. Galvenais ir nebaidīties, mēģināt un parādīt savu labāko sniegumu.
Svarīga ir Tava ritma izjūta, koordinācija, muzikalitāte, spēja uztvert vadītāju norādījumus, attieksme un uzcītība. Vēlamies redzēt ne tikai to, ko Tu jau proti, bet arī to, cik ātri spēj mācīties un cik ļoti vēlies pilnveidoties.
Dažkārt motivācija un neatlaidīgs darbs ir daudz nozīmīgāki par lielu iepriekšējo pieredzi. Galvenais ir nebaidīties, mēģināt un parādīt savu labāko sniegumu.
Par mēģinājumiem
1. Kurās dienās un cikos notiek mēģinājumi?
Regulārie mēģinājumi notiek otrdienās un ceturtdienās no plkst. 19.00 līdz 22.00.
Pirms nozīmīgiem koncertiem, skatēm vai izbraukumiem var tikt organizēti arī papildu mēģinājumi. Par tiem dejotāji vienmēr tiek informēti iepriekš.
Pirms nozīmīgiem koncertiem, skatēm vai izbraukumiem var tikt organizēti arī papildu mēģinājumi. Par tiem dejotāji vienmēr tiek informēti iepriekš.
2. Kāpēc mēģinājumi ilgst trīs stundas?
Pirmā mēģinājuma stunda tiek veltīta fiziskajai sagatavošanai un iesildīšanai. Šajā laikā izpildām muskuļu iesildīšanās vingrinājumus, klasiskās dejas kombinācijas, koordinācijas uzdevumus un improvizācijas kustības.
Apgūstam arī vingrojumus, kas palīdz attīstīt stāju, ķermeņa kontroli, koordināciju, izturību un skatuvisko iznesību. Pilnvērtīga iesildīšanās ir nepieciešama ne tikai labākam sniegumam, bet arī traumu riska mazināšanai.
Pārējās divās stundās apgūstam jaunas dejas, atkārtojam jau zināmo repertuāru un strādājam pie kustību precizitātes, partnerības, dejas rakstura un kopējā ansambļa snieguma.
Apgūstam arī vingrojumus, kas palīdz attīstīt stāju, ķermeņa kontroli, koordināciju, izturību un skatuvisko iznesību. Pilnvērtīga iesildīšanās ir nepieciešama ne tikai labākam sniegumam, bet arī traumu riska mazināšanai.
Pārējās divās stundās apgūstam jaunas dejas, atkārtojam jau zināmo repertuāru un strādājam pie kustību precizitātes, partnerības, dejas rakstura un kopējā ansambļa snieguma.
3. Ko vēl dara mēģinājumos?
Mēģinājumu galvenā daļa ir dejošana, taču kolektīva dzīve ar to nebeidzas.
Mēģinājumos pārrunājam organizatoriskos jautājumus, plānojam koncertus un izbraukumus, gatavojamies citu kolektīvu rīkotajiem pasākumiem un apspriežam gaidāmās kolektīva aktivitātes.
Neizpaliek arī patīkamā daļa — sveicam dejotājus jubilejās un kopā atzīmējam kolektīvam nozīmīgus notikumus.
Mēģinājumos pārrunājam organizatoriskos jautājumus, plānojam koncertus un izbraukumus, gatavojamies citu kolektīvu rīkotajiem pasākumiem un apspriežam gaidāmās kolektīva aktivitātes.
Neizpaliek arī patīkamā daļa — sveicam dejotājus jubilejās un kopā atzīmējam kolektīvam nozīmīgus notikumus.
4. Vai nav grūti izturēt tik garus mēģinājumus?
Dejošana prasa fizisku izturību, koordināciju un koncentrēšanos, tāpēc sākumā trīs stundu slodze var šķist neierasta.
Pēc pirmajiem mēģinājumiem var rasties sajūta, ka visu mēģinājumu izturēt nav iespējams, taču ķermenis pakāpeniski pielāgojas. Regulāri trenējoties, uzlabojas sirds un ķermeņa izturība, koordinācija, stāja un kustību kontrole.
Sākumā būs grūtāk, bet ar katru mēģinājumu kļūs vieglāk. Izturība nerodas vienā vakarā — tā tiek uztrenēta.
Pēc pirmajiem mēģinājumiem var rasties sajūta, ka visu mēģinājumu izturēt nav iespējams, taču ķermenis pakāpeniski pielāgojas. Regulāri trenējoties, uzlabojas sirds un ķermeņa izturība, koordinācija, stāja un kustību kontrole.
Sākumā būs grūtāk, bet ar katru mēģinājumu kļūs vieglāk. Izturība nerodas vienā vakarā — tā tiek uztrenēta.
Par koncertiem, repertuāru un tērpiem
1. Vai „Kalvei” bieži ir koncerti?
Koncertu skaits ir atkarīgs no konkrētās sezonas un pasākumu grafika. Parasti katru mēnesi ir vismaz viens koncerts, taču aktīvākajos periodos var gadīties arī vairāki pasākumi vienas nedēļas laikā.
Īpaši intensīvs mēdz būt laiks pirms svētkiem, skatēm, jubilejas koncertiem un vasaras festivāliem.
Tomēr, vienu vai divas reizes sezonā tiek rīkotas arī deju treniņnometnes. Tajās mēs apgūstam jaunas dejas vai strādājam pie esošā repertuāra, kā arī uzņemam ciemos deju pedagogus no citiem kolektīviem, kas mūs iepazīstina ar citādiem iesildīšanās treniņiem vai palīdz apgūt ko jaunu.
Īpaši intensīvs mēdz būt laiks pirms svētkiem, skatēm, jubilejas koncertiem un vasaras festivāliem.
Tomēr, vienu vai divas reizes sezonā tiek rīkotas arī deju treniņnometnes. Tajās mēs apgūstam jaunas dejas vai strādājam pie esošā repertuāra, kā arī uzņemam ciemos deju pedagogus no citiem kolektīviem, kas mūs iepazīstina ar citādiem iesildīšanās treniņiem vai palīdz apgūt ko jaunu.
2. Kādi koncerti paredzēti šajā sezonā?
Pilnais sezonas grafiks vēl tikai top, taču jau tagad zināms, ka piedalīsimies Studentu dienu ieskaņas koncertā, pasākumā „Rudens danči”, „Kalves” sporta spēļu koncertā un citos koncertos dažādās Latvijas pilsētās.
Šī sezona mums ir īpaša, jo priekšā ir arī TDA „Kalve” 80 gadu jubilejas koncerts.
Šī sezona mums ir īpaša, jo priekšā ir arī TDA „Kalve” 80 gadu jubilejas koncerts.
3. Vai jaunie dejotāji jau pirmajā gadā tiek pie koncertiem?
Jā, jaunajiem dejotājiem ir iespēja piedalīties koncertos jau pirmajā sezonā.
Tas, cik ātri un cik bieži tiksi iekļauts koncertu sastāvā, būs atkarīgs no Tava progresa, mēģinājumu apmeklējuma, ieguldītā darba un konkrētās dejas sarežģītības.
Jo regulārāk apmeklēsi mēģinājumus un pārliecinošāk apgūsi repertuāru, jo vairāk iespēju būs kāpt uz skatuves.
Tas, cik ātri un cik bieži tiksi iekļauts koncertu sastāvā, būs atkarīgs no Tava progresa, mēģinājumu apmeklējuma, ieguldītā darba un konkrētās dejas sarežģītības.
Jo regulārāk apmeklēsi mēģinājumus un pārliecinošāk apgūsi repertuāru, jo vairāk iespēju būs kāpt uz skatuves.
4. Kādas dejas dejo „Kalve”?
Deju repertuāru daļēji nosaka koncerti, skates un citi pasākumi, kuros paredzēts piedalīties konkrētajā sezonā.
Dejojam kolektīva mākslinieciskās vadītājas Guntas Skujas horeogrāfijas, kā arī Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa un citu Latvijas horeogrāfu dejas. Repertuārā ir arī dejas no latviešu skatuviskās tautas dejas lielmeistaru zelta fonda.
Tādēļ sezonas laikā dejotāji sastopas ar dažāda rakstura, tempa un tehniskās sarežģītības dejām.
Dejojam kolektīva mākslinieciskās vadītājas Guntas Skujas horeogrāfijas, kā arī Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa un citu Latvijas horeogrāfu dejas. Repertuārā ir arī dejas no latviešu skatuviskās tautas dejas lielmeistaru zelta fonda.
Tādēļ sezonas laikā dejotāji sastopas ar dažāda rakstura, tempa un tehniskās sarežģītības dejām.
5. Vai būs iespēja dejot ārzemēs?
Cenšamies katru gadu doties kādā ārvalstu koncertbraucienā, festivālā vai konkursā. Tomēr katrs brauciens ir atkarīgs no sezonas noslodzes, dejotāju atsaucības, grafika un konkrētā festivāla nosacījumiem.
Gadu gaitā „Kalves” dejotāji ir koncertējuši Malaizijā, Spānijā, Dienvidkorejā, Portugālē, Japānā, Armēnijā, Melnkalnē, ASV, Gruzijā, Brazīlijā, Turcijā un Itālijā.
Gadu gaitā „Kalves” dejotāji ir koncertējuši Malaizijā, Spānijā, Dienvidkorejā, Portugālē, Japānā, Armēnijā, Melnkalnē, ASV, Gruzijā, Brazīlijā, Turcijā un Itālijā.
6. Vai tautastērpi jāpērk pašam?
Koncertiem nepieciešamās krāsainās tautastērpu detaļas – vestes, meitenēm brunčus, puišiem bikses – nodrošina kolektīvs. Taču baltās detaļas – blūze/krekls, meitenēm apakšsvārki un pusgarās zeķes – jāiegādājas pašiem. Ja esi jauns dejotājs un vēl neesi paspējis iegādāties nepieciešamās baltās tērpa detaļas, sākumā tās varēsim nodrošināt.
„Kalves” pūrā ir 14 dažādu Latvijas novadu tautastērpi, kā arī vairāki cittautu deju tērpi. Konkrētajam koncertam un dejai nepieciešamo tērpu izsniegs kolektīvs.
Kad būsi sevi pierādījis mēģinājumos un koncertos, saņemsi arī īpašo ansambļa mēģinājuma tērpu.
„Kalves” pūrā ir 14 dažādu Latvijas novadu tautastērpi, kā arī vairāki cittautu deju tērpi. Konkrētajam koncertam un dejai nepieciešamo tērpu izsniegs kolektīvs.
Kad būsi sevi pierādījis mēģinājumos un koncertos, saņemsi arī īpašo ansambļa mēģinājuma tērpu.
Par dzīvi kolektīvā
1. Vai „Kalvei” ir savas tradīcijas un pasākumi?
„Kalvei” ir 79 gadu ilga vēsture, un šajā laikā ir izveidojušās daudzas kolektīva tradīcijas.
Katru gadu piedalāmies koncertos, svētkos, sporta spēlēs un citu deju kolektīvu rīkotajos pasākumos. Organizējam arī paši savus notikumus, piemēram, rudens talku un Ziemassvētku pasēdēšanu, kuros svarīga ir ne tikai dejošana, bet arī kopā būšana.
Daļa no „Kalves” tradīcijām tiek nodota no vienas dejotāju paaudzes nākamajai. Plašāku informāciju par kolektīva vēsturi un tradīcijām atradīsi sadaļā „Par mums”.
Katru gadu piedalāmies koncertos, svētkos, sporta spēlēs un citu deju kolektīvu rīkotajos pasākumos. Organizējam arī paši savus notikumus, piemēram, rudens talku un Ziemassvētku pasēdēšanu, kuros svarīga ir ne tikai dejošana, bet arī kopā būšana.
Daļa no „Kalves” tradīcijām tiek nodota no vienas dejotāju paaudzes nākamajai. Plašāku informāciju par kolektīva vēsturi un tradīcijām atradīsi sadaļā „Par mums”.
2. Kāda ir dalības maksa ansamblī?
Dalības maksa ir 10 € mēnesī.
Tā tiek izmantota kolektīva kopīgo izdevumu segšanai — dodoties ciemos pie citiem deju kolektīviem, iegādājoties dāvanas un ziedus svētkos, kā arī organizējot dažādas kolektīva aktivitātes un sedzot citus kopīgos izdevumus.
Tā tiek izmantota kolektīva kopīgo izdevumu segšanai — dodoties ciemos pie citiem deju kolektīviem, iegādājoties dāvanas un ziedus svētkos, kā arī organizējot dažādas kolektīva aktivitātes un sedzot citus kopīgos izdevumus.
3. Kāds ir „Kalves” kolektīvs cilvēku ziņā?
„Kalve” ir īsteni studentisks ansamblis — aktīvs, draudzīgs, saliedēts un reizēm patīkami trakulīgs.
Mums patīk daudz smieties, kopā pavadīt laiku un īstenot idejas, kuras sākumā var šķist gandrīz neiespējamas. Vienlaikus esam kolektīvs, kurā svarīga ir savstarpēja cieņa, atbildība un spēja paļauties citam uz citu gan mēģinājumos, gan uz skatuves.
Mums patīk daudz smieties, kopā pavadīt laiku un īstenot idejas, kuras sākumā var šķist gandrīz neiespējamas. Vienlaikus esam kolektīvs, kurā svarīga ir savstarpēja cieņa, atbildība un spēja paļauties citam uz citu gan mēģinājumos, gan uz skatuves.
4. Kāpēc dejotāji izvēlas palikt „Kalvē”?
Sākumā atnāc dejot, bet paliec cilvēku dēļ. „Kalve” nav tikai mēģinājumi un koncerti — tie ir kopīgi piedzīvojumi, atbalsts, smiekli, nogurums pēc kārtīga mēģinājuma, satraukums pirms koncerta un gandarījums pēc labi nodejotas dejas. Tā ir vieta, kur atrodi savējos un ar laiku kļūsti par daļu no lielas ģimenes.
