Gunta Skuja
(mākslinieciskā vadītāja)

Biogrāfija

•  Dzimusi Saldū 1963.gadā 8.maijā.
•  1970.gadā uzsāk dejot Pionieru namā skolēnu deju kolektīvā pie vadītājas Veltas Lodiņas. 1973.gadā pirmā pastāvīgā meiteņu vieta V. Ozola dejā "Dejosim meitenes". Nākošajā mēģinājumā vadītāja aizved uz TDA "Kursa". Tās sastāvā pirmā debija Latvijas televīzijā ar Imanta Magones deju "Tec laiviņa".
•  1982. gadā iestājas Kultūras darbinieku tehnikumā un mēģina iestāties TDA "Vektors" - neizdodas. Tiek uzņemta TDA "Dancis" sastāvā un strauji iekaro Alfrēda Spuras simpātijas.
•  1985.-1989.gadam studē Konservatorijā (Latvijas Mūzikas akadēmija). Specialitāte - pašdarbības deju kolektīvu vadītājs.
•  1989.gada nodibina vidējās paaudzes kolektīvu "Mārupieši".
•  1989.gada septembra beigās Maija Salzirne un Rolands Juraševskis uzaicina strādāt TDA "Kalve".
•  2008.gadā nodibina vidējās paaudzes kolektīvu "Kalve Zelta smiltis".

Populārākās  horeogrāfijas
•    "Gailis un vista" 1995.gads.
•    "Pērkoņdancis" 1998.gads. (Tituls "Populārākā deja 2001")
•    "Gāju, gāju šo celiņu" 2002.gads.
•    "Ik rudeni valodiņa" 2005.gads.
•    "Malējiņa" 2008.gads.

"Spārnotie teicieni"
•    "Nu atkal man tā skujiņa" – teikts par deju rakstu jaunrades dejās
•    "Zods augšā un broša pa priekšu!"
•    "Neesat man te nekāds veco ļaužu pulciņš"
•    "Nevelies, nevelies!"
•    "Ka tikai neiesvīstam!" – attiecināts uz slinkiem dejotājiem
•    "Savāciet tos savus puķu rūgtos!" – jeb vienkārši savāciet pirkstus rokām kopā
•    "Un tā mēs varam turpināt cilāt to kāju līdz pensijas vecumam, bet jēgas nekādas…"

Vita Žeikare
(koncertmeistare)
Īsumā
Kopš 2023. gada Vita iesildīšanās treniņstundās mūs priecē gan ar ritmisku mūziku klasikas un baleta vingrinājumiem, gan ar tautasdziesmām, kad diagonālēs trenējam deju soļus un kombinācijas, gan ar liriskām un mierīgām melodijām, kas tiek izpildītas „dvēselei” un „sirsniņai” muskuļu stiepšanas laikā.

Vita izvēlējās sekot sirdij un kļūt par koncertmeistari, jo viņai prieku sagādā skaisti, stalti cilvēki, kas prot iznesīgi izpildīt deju kustības. Mūzikas izglītību Vita ieguva Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, un kā studente pirmo pieredzi uzkrāja pie Baibas Šteinas bērnu deju ansamblī „Zelta sietiņš”. Vita ikdienā ne tikai spēlē pavadījumu dejām mūsu mēģinājumos, bet arī māca mūziku un klavierspēli bērniem Svētes pamatskolā.

Koncertmeistare lieliski prot sadarboties gan ar dejotājiem, gan ansambļa vadību, veikli pielāgojot mūzikas tempu un izpildījumu atbilstoši nepieciešamībai, kā arī vienmēr ir gatava spēlēt pavadījumu jaunām vai sen nedejotām dejām.

Lauris Galejs
(repetitors)

Īsumā
Lauris par mūsu repetitoru ir izaudzis pamazām – vispirms kļuva par prezidentu, bet tagad savu organizatorisko un pedagoģisko ķērienu turpina jau kā kolektīva repetitors. Laura treniņstundas mēs vienmēr gaidām ar divējādām domām – būs interesanti, bet vienmēr arī grūti. 

Lauris ne tikai mūs iesilda un kārtīgi izstaipa mūsu muskuļus, bet arī palīdz apgūt jauno deju kombinācijas, ir labs “arhīvs”, kam pajautāt par aizmirstajiem soļiem. Viņš pacietīgi atbild uz katru no mūsu 100 jautājumiem. 

Biogrāfija

•  1994.gadā ar tēta konču palīdzību pierunāts, uzsāk dejot tautiskās dejas Lubānas Pirmsskolas izglītības iestāde "Rūķīši".
•  1995.-2007. gadam dejotājs Lubānas vidusskolas tautisko deju kolektīvā.
•  2006.-2007.gads repetitors Lubānas pirmsskolas bērnu deju kolektīvā “Zvirbulēni”.
•  2007.-2018.gads TDA “Kalve” dejotājs.
•  2011.-2015.gads TDA “Kalve” prezidents.
•  Kopš 2015.gada TDA “Kalve” repetitors.
•  Kopš 2015.gada iesaistās dažādos projektos laikmetīgās dejas gurupā "Benefice".
•  Kopš 2015.gada septembra, VPDK “Kalve” mākslinieciskais vadītājs. 

"Spārnotie teicieni"
•  "Laba daudz vajag!"
•  "Smiltīm mēģinājumi ir piektdienās" – atgādinājums, ka vienmēr varam doties dejot vidējās paaudzes kolektīvā "Kalve", ja jauniešu kolektīvā mums kļūst par grūtu.