Kalves vēsture
Kad augstskola vēl bija rīdziniece, 1947.gadā kolektīvu izveidoja toreiz jaunā, šobrīd plaši pazīstamā skatuves māksliniece Vera Singajevska. Vēlāk vadību pārņēma un daudz jaunu ideju kolektīva spēkiem realizēja horeogrāfs Harijs Sūna.
Pārceļoties uz Jelgavu, par “mājvietu” izvēloties senu republikas nozīmes arhitektūras pieminekli – B.Rastrelli celto Jelgavas pili, kolektīva priekšgalā stājas Vilis Ozols, kurš tagad pieder latviešu tautas dejas vecmeistaru saimei.
1964.gadā uz tuvākajiem 25 gadiem – viņa audzēkne Maija Salzirne. Maijas laiks ir “Kalves” ziedu laiks, tie ir nebeidzami mēģinājumi un koncerti, svētki un festivāli, tas ir pašdarbības deju mākslas triumfs.
Kolektīva krustēvs un vārda devējs Jānis Misiņš, talantīgi pedagogi un bijušie "Kalves" repetitori - Rolands Juraševskis, Modris Vanags, Juris Lainis, Gunta Raipala, Andis Staļevskis un Edijs Purmalis, ilggadējās koncertmeistares Maruta Tilgale un vēlāk Vera Knite – visi viņi ir atstājuši kolektīva vēsturē neizdzēšamas pēdas.
Šobrīd, jau no 1989.gada, “Kalvi” vada un iedvesmo Gunta Skuja. Gunta bija deju svētku virsvadītāja Latvijas programmai Baltijas valstu studentu svētkos “Gaudeamus XII” Tartu, XXII Vispārējos Latviešu dziesmu XII Deju svētkos Zemgales novada programmai, “Rīga 800” Vidzemes novada programmai un XXIII Vispārējos Latviešu dziesmu un XIII deju svētkos deju lieluzveduma “Mana pasaule” daļai “Zeme”. Izjūtot moderno laikmetu, viņa rada daudz jaunu deju, tāpēc kolektīvs iegūst savu neatkārtojamu seju. “Kalve” dejo savas dejas – cēlas un draiskas, tautiskas un mūsdienīgas, republikā atzītas un vienkārši dejotājiem mīļas.
Šobrīd Guntas vadītajā Kalvē dejā vienojas aptuveni 50 dejotāju.